Nevainīguma prezumpcija.

Administratīvās lietas (pārkāpuma) fabula: Personai O.D. tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par to, ka viņš ir vadījis transporta līdzekli alkohola reibumā.Lietas izskatīšanas laikā liecinieki no O.D. puses, kā arī pats O.D. apgalvoja, ka automašīnu O.D. nav vadījis, bet gan automašīnu ir vadījusi S.V. Tad kad ieradušies policijas darbinieki, O.D. ar draugiem sēdējuši automašīnā un klausījušies mūziku, bet S.V. jau bija aizgājusi mājās.

Administratīvās lietas (pārkāpuma) fabula:
         Personai O.D. tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par to, ka viņš ir vadījis transporta līdzekli alkohola reibumā.Lietas izskatīšanas laikā liecinieki no     O.D. puses, kā arī pats O.D. apgalvoja, ka automašīnu O.D. nav vadījis, bet gan automašīnu ir vadījusi S.V. Tad kad ieradušies policijas darbinieki, O.D. ar draugiem sēdējuši automašīnā un klausījušies mūziku, bet S.V. jau bija aizgājusi mājās.
         Policijas darbinieki savukārt apgalvo, ka automašīnu ir vadījis O.D., jo viņi, uzmirkšķinot tauvojošajai automašīnai, likuši tai apstāties, automašīna iegriezās pagalmā, viņi tai sekoja. Pagalmā automašīna apstājās, viņi piegāja pie automašīnas un pie automašīnas stūres sēdēja O.D.
        Lietā ir objektīvi konstatēts, ka automašīnas aizdedzes atslēgas automašīnā neatrodas, tas netika atrastas ne pie O.D. ne arī M.B., kuri tika aizturēti un nogādāti policijas iecirknī un automašīna tika evakuēta neaizslēgta. Te jāpiebilst arī tas, ka policijas darbinieki, kā jau tas atklājās tiesas sēdē, pēc būtības automašīnas aizdedzes atslēgu atrašanos nemaz arī necentās noskaidrot.
        Attiecībā uz automašīnas aizdedzes atslēgu atrašanās vietu tiesas sēdē tika noskaidrots, ka pēc tam, kad S.V. iebrauca mājas pagalmā, viņa atdeva atslēgas O.D., kurš, savukārt, paņēma aizdedzes atslēgas, no bagāžnieka mantas (dāvanas), uznesa tās dzīvoklī, dzīvoklī atstāja atslēgas un mantas, pats atgriezās sētā, apsēdās automašīnā pie stūres, ar draugiem klausījās mūziku un tad arī ieradās policijas darbinieki.
        No šī objektīvā pierādījuma – automašīnas aizdedzes atslēgu neesamība – un te pat nevag būt juristam vai kaut kādam citam speciālistam – loģiski izriet secinājums, ka automašīnu ar neiedarbinātu dzinēju nevar vadīt (ar neiedarbinātu mašīnu nevar braukt).
        Augstākminētajam apstāklim ir būtiska juridiska nozīme, jo atbildība par transporta līdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, iestājas par transporta līdzekļa vadīšanu – braukšanu, bet nevis sēdēšanu pie automašīnas stūres alkohola reibumā.
        Realitātē izrādās savādāk. Nedz pirmās, nedz apelācijas instancei tiesām- viņuprāt tas nav pierādījums. Ja pirmās instances tiesa vēl kaut kā šo apstākli mēģināja argumentēt, norādot, ka „ieskatā apstāklim, ka policijas darbinieki nenoskaidroja un neatrada G.O. automašīnas aizdedzes atslēgas, nav būtiskas nozīmes, jo minētais apstāklis konkrētajā gadījumā neizslēdz faktu, ka G.O. pirms viņa apturēšanas nebija iespējams vadīt automašīnu. No brīža, kad G.O. apturēja savu transportlīdzekli, līdz brīdim, kad pie viņa pienāca pašvaldības policijas darbinieki, un līdz brīdim, kad tika konstatēts tas, ka aizdedzes slēdzenē neatrodas aizdedzes atslēgas, G.O. bija pietiekami daudz laika un iespēju, lai minētās atslēgas noslēptu.”

          Apelācijas instances tiesa jau gāja citu ceļu – „ ar tādiem sīkumiem nenodarboties” un faktiski vispār nenodarboties ar lietas izskatīšanu apelācijas tiesas instancē pēc būtības bet gan, „apzīmogot pirmās instances tiesas lēmumu”, ignorēt apelācijas sūdzības motīvu un argumentus, ignorēt arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 3.marta spriedumu lietā Nr. SKA-48/2009. Šajā spriedumā, atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksa principiem noteikts, ka „atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā nostiprinātajai nevainīguma prezumpcijai jāpierāda ir personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis nevainīgums. Proti, nevainīgums tiek prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo. Ja persona tiek atzīta par vainīgu pārkāpuma izdarīšanā, lai gan lietā nav pierādījumu, kas pierādītu tās vainu, tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija”.

          Tiek pievienota apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas lēmuma un apelācijas instances tiesas sprieduma pilni teksti, saglabājot šajos dokumentos autoru izteiksmi un argumentāciju, aizstājot lietā darbojošos personu identitātes ar iniciāļiem.

Lejuplādēt dokumentu Apelācijas sūdzība šeit.
Lejuplādēt dokumentu Spriedums šeit.