Parāds un parāda piedziņa.

Ekonomiskās krīzes situācijas saasinājuma neizbēgama sastāvdaļa ir jautājums par parādu piedziņu.

Ekonomiskās krīzes situācijas saasinājuma neizbēgama sastāvdaļa ir jautājums par parādu piedziņu. Tieši ekonomiskā situācija ir tas cēlonis, kā rezultātā ir pieaudzis parādnieku un līdz ar to arī parādlietu piedziņas skaits, pie tam tas ir ne tikai banku sektorā, kas ir aisberga redzamākā daļa, bet arī starp uzņēmējiem.

            Uzņēmējdarbība jau savā būtībā liek uzņēmējiem savā starpā slēgt visdažādākos līgumus, lai tādā vai citādā veidā nodrošinātu sava uzņēmuma veiksmīgu darbību.

            Līgumu slēgšana, neapšaubāmi ir darbība, ar ko tiek risināti juridiski jautājumi. Taču bieži vien, uzņēmēji uzskata, ka līgumu slēgšanai speciālistu piesaiste ir nevajadzīga, kas rada tikai papildus izdevumus. Zināmā sabiedrībā pastāv tāds kā nerakstīts likums, ka ikviens pilnībā orientējas vismaz trijās jomās – politikā, jurisprudencē un medicīnā. Bet .... gala rezultātā, citam vairāk, citam mazāk sanāk „kā es māku, tā es maunu”

            Piemērs teiktajam ir pievienotais prasības pieteikums par parāda piedziņu konkrētā lietā.

            T.s. „parāds” ir tiesību institūts, kura regulējumu nosaka Civillikuma Ceturtā daļas Saistību tiesības. Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai - parādniekam - jāizdara par labu otrai - kreditoram - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

            Šajā konkrētajā gadījuma saistību tiesības radās (tika nodibinātas) uz līguma pamata, kas tika noslēgts starp diviem uzņēmumiem. Noslēgtais līgums tika nosaukts par „Sadarbības līgumu” – tāda bija uzņēmēju izpratne par līguma tiesisko dabu. Īstenībā starp pusēm, pat līguma virspusējiem un vienkāršotiem noteikumiem, tika noslēgts Uzņēmuma līgums, kura regulējumu nosaka Civillikuma 2212.-2229.panti.

            Un tātad viens no līguma dalībniekiem Uzņēmuma līguma izpildīja savas saistības un pasūtījumu nodeva otram līguma dalībniekam, taču šīs otrs šā līguma dalībnieks – atbildētājs – savas saistības, pieņemot pasūtījumu, samaksāt par veikto darbu neizpildīja. Atbildētājs nesamaksājot par veikto darbu, pats ir spiests vienlaicīgi ciest arī izdevumus – apmaksāt līgumsodu, valsts nodevu un visus tiesāšanās izdevumus.

            Civillikums satur vienu no romiešu tiesību principiem „pacta sunt servanda” (lat.) – līgumi ir jāpilda.

lejuplādēt prasības pieteikums par parāda piedziņu konkrētā lietā šeit.