IZLĪGUMS (kā strīdu atrisināšanas veids).

„Katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā”, tā nosaka Civillikuma 1.pants.

„Katrai fiziskajai un juridiskajai personai  ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā”, tā nosaka Civillikuma 1.pants. Šī tiesību norma ietver sevī civiltiesisko attiecību personu brīvu izvēli attiecībā uz to vai šī persona, kuras intereses ir aizskartas, šo aizskārumu apstrīdēs tiesā vai šo aizskārumu mēģinās atrisināt ārpus tiesas citiem tiesiskiem līdzekļiem.

Mierizlīgums var izpausties kā prasījumu summas samazināšana, atteikšanās no līgumsoda vai procentiem, arī nokavējuma naudas, vai līgumsoda un procentiem vai arī kā to samazināšana vai kā saistību izpildes termiņa atlikšana.
Tiesisko attiecību ārpus tiesas viens no risinājuma veidiem ir izlīguma noslēgšana ne tikai pirms lietas izskatīšanas tiesā, bet arī izlīguma noslēgšana lietas izskatīšanas laikā tiesā.
Civilprocesa likuma 226.panta otrā daļa nosaka, ka „Izlīgums pieļaujams jebkurā civiltiesiskā strīdā, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus”.  Izlīguma noslēgšanu likums nepieļauj sekojošos gadījumos:
1) strīdos, kas saistīti ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistros;
2) strīdos, kas saistīti ar aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu mantiskajām tiesībām;
3) strīdos par nekustamo īpašumu, ja dalībnieku vidū ir personas, kuru tiesības iegūt nekustamu lietu īpašumā vai valdījumā ir likumā noteiktajā kārtībā ierobežotas;
4) ja izlīguma noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.
Likumā uzskatītie gadījumi ir izsmeļoši, t.i. izlīgums nav pieļaujams tikai par likumā uzskaitītajiem gadījumiem, bet visos pārējos gadījumos personas ir tiesīgas slēgt izlīgumu.
Izlīgums pusēm ir jāslēdz rakstveidā un ir jāiesniedz apstiprināšanai tiesai, un izlīgumā ir jānorāda strīdus priekšmets un katras puses saistības ko tā labprātīgi ir uzņēmusies izpildīt.
Tiesas apstiprinātais izlīgums, ja puses to labprātīgi nepilda, ir izpildāms tāpat kā spriedums, t.i. uz apstiprinātā izlīguma pamata var izņemt izpildu rakstu un nodot to piespiedu izpildei.
Tiesas apstiprinātajam izlīgumam ir juridiskas sekas, ka tiesvedība lietā tiek izbeigta un līdz ar to atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
Lai gan Civilprocesa likuma 226.panta pirmā daļa paredz, ka „Izlīgums pieļaujams jebkurā procesa stadijā”, Augstākās tiesas Senāts rīcības sēdes lēmumā atzinis, ka kasācijas instancē izlīgums nav iespējams (2011.gada 22.februāra rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKC-538/2011), t.sk., izdarot secinājumu, ... „ka „patiesībā tas ir pieļaujams tajās procesa stadijās, kad vēl nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības”. 

Lejuplādēt dokumenta: ''Izlīgums darba lietā'' paraugu šeit.
Lejuplādēt dokumenta: ''Tiesas apstiprināts izlīgums darba vietā. Lēmums'' paraugu šeit.
Lejuplādēt dokumenta: ''Izlīgums lietā par parādu piedziņu'' paraugu šeit.
Lejuplādēt dokumenta: ''Izlīgums starp vairākām personām vairākās civilietās'' paraugu šeit.